'DELFI Māja un dārzs' pēta: Cik bīstams ir veikalā pirkts, nemazgāts ābols?

"DELFI Māja un dārzs", konsultējoties ar veikalniekiem un ekspertiem noskaidroja, cik patiesas ir baumas par ābolu ķīmisku apstrādi, lai tos ilgāk uzglabātu veikalu plauktos, kā arī to, vai Latvijas ābeļu audzētāji, pārkāpj augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumus, nolūkā izaudzēt izskatīgākus augļus. 

Kādam jābūt veikalā atrodamam ābolam?

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperte Inese Levane sarunā ar portālu "Delfi" norāda, ka uz ābolu tirdzniecību attiecas specifiskās tirdzniecības standartu prasības.

Lai gan pircējam aizdomīgs liekas tieši pārāk glīts ābols, PVD kā galvenos "izķeramos" trūkumus min pretējos. "Produktiem ir jāatbilst minimālajām kvalitātes prasībām - tiem jābūt veseliem, nebojātiem, tīriem, praktiski bez kaitēkļiem un to bojājumiem, bez pārmērīga ārējā mitruma, bez svešas smaržas un garšas, pietiekami attīstītiem un gataviem," stāsta Levane un piebilst, ka produkti nedrīkst būs iepuvuši, tomēr neliela puve un savītums ir pieļaujams.

Lielākā daļa neatbilstību - nepilnības marķējumā

Latvijas tirdzniecības vietās šogad PVD veicis 460 ābolu pārbaudes un 113 no tām konstatētas neatbilstības. "Lielākā daļa neatbilstību ir nepilnības marķējumā, jo uz tā jābūt norādītai ābolu izcelsmes valstij, šķirai un šķirnei, taču nereti ābolu marķējums neatbilst kravas pavaddokumentiem. Savukārt 20% konstatēto neatbilstību ir kvalitātes problēmas, jo āboli bieži vien neiztur transportēšanu," norāda eksperte.

Kas liek ābolam izskatīties labāk?

"Spīdīgumu un labāku izskatu āboliem var piešķirt ar vaskošanu. To gan nevar uzskatīt par ķīmisku apstrādi, jo ābolus ir atļauts vaskot tikai ar dabiskas izcelsmes vasku. Piemēram, lielveikalos vaskošanu neveic, jo tur nav iespējas to izdarīt, turklāt preču apgrozība ir liela un bieži vien vaskošana neatmaksājas," teic Levane un piebilst, ka dažām, īpaši ziemas, ābolu šķirnēm raksturīga dabiska vaska aizsargkārtas veidošanās.

Jautāta, vai Latvijas ābolus ražas sezonas laikā var ēst arī tikko nopirktus un nemazgātus, eksperte norāda: "Domāju, ka nebūs nekādu problēmu, ja kāds Latvijas izcelsmes ābols tiks apēsts nemazgāts, īpaši ražas sezonā. Šogad ābolu ir daudz, tos diezgan ātri izpērk un āboli pavisam īsu laiku pavada veikalu plauktos."

Cik ilgi var uzglabāt?

Uz jautājumu, cik ilgi ābols var atrasties labvēlīgā uzglabāšanai temperatūrā (+3... +6 grādi) vēsuma kamerā un nebojāties, eksperte stāsta: "Šādā temperatūrā āboli var atrasties un nebojāties no 30 līdz pat 180 dienām. Ir arī modernākas glabātuves, kurās tiek mainīts gaisa sastāvs un tādā veidā tiek apturēta ābolu pārgatavošanās."

Tiesa, eksperte tāpat arī norāda, ka ir iespējami gadījumi, kad ābols strauji sapūst pēc tam, kad no glabāšanas kameras nonācis veikala plauktos, siltumā. Par gadījumiem, kad veikalos nākas sastapties ar sapuvušiem āboliem, PVD aicina iedzīvotājus ziņot. "Tomēr, runājot par svaigiem produktiem, vienmēr pastāv risks, ka tajos var būt kāda pūšanas baktērija," atgādina Levane.

Ražas sezonas pilnbriedā ābolus izpērk pat dienas laikā

"DELFI Māja un dārzs" aptaujātie lielveikalu pārstāvji norāda, ka veikalos nopērkamie āboli netiek apstrādāti ar ķīmiskām vielām, turklāt ābolu ražas sezonā tos nav nepieciešamības uzglabāt īpašos apstākļos, jo āboli tiek izpirkti vienas vai divu dienu laikā.

"Piemēram, pagājušajā gadā saņēmām pircēju jautājumus par ābolu apstrādi tad, kad tirgojām Latvijas ābolu šķirni, kurai dabīgi veidojas vaska aizsargkārtiņa, kas palīdz ābolam ilgāk uzglabāties," atklāj veikalu tīkla "Rimi" mārketinga un sabiedrisko attiecību pārstāve Zane Eniņa.

Viņa gan uzsver, ka "Rimi" veikalu plauktos āboli uzturas vien dažas dienas un nereti pat tikai vienu dienu, jo veikaliem ir iespēja pasūtīt ābolus katru dienu - līdz ar to āboli neglabājas veikalu plauktos, bet ražotāju noliktavās. "Visu gadu veikalos ir pieejami āboli no Spānijas un Itālijas (no tās valsts, kur attiecīgā brīdī ir raža), bet mūsu reģiona ražas laikā, arī no Latvijas un Polijas. Pircēji labprāt izvēlas vietējos augļus un dārzeņus, arī āboli nav izņēmums. Īpaši pieprasīti āboli ir tad, ja tiek piedāvāti par akcijas cenu," stāsta Eniņa.

Arī veikalu tīkla "Maxima" pārstāvis Ivars Andiņš portālam "Delfi" apliecināja, ka "Maxima" veikalos nopērkamie āboli netiek apstrādāti ar ķīmiskām vielām. "To speciāli vaicājam mūsu ražotājiem un to apstiprināja arī kooperatīvs "Baltijas dārzeņi", kas mums pašlaik piegādā Latvijas ābolus. Turklāt katrs audzētājs kooperatīvam iesniedz īpašu deklarāciju, kurā apliecina, ka stingri ievērojis visas likumos un noteikumos prasītās normas," norāda Andiņš.

Āboli netiek ķīmiski apstrādāti arī "IKI" veikalu tīklā, tomēr par augļu apstrādi pret bojāšanos atbildīgs ir piegādātājs. "Mums ir savi standarti un kritēriji augļu un dārzeņu iepirkumam. Ir arī vairākas kontrolējošas institūcijas, kas pārbauda vai augļu un dārzeņu ķīmiskajā apstrādē nav pārsniegtas pieļaujamās normas. Protams, pircējiem vēlamies atgādināt, ka jebkuri augļi un dārzeņi pirms lietošanas uzturā ir jāmazgā," situāciju komentē SIA "Palink" mārketinga vadītāja Agnese Upīte-Upeniece. 

Bez pesticīdiem neiztikt

Savukārt Valsts Augu aizsardzības dienesta pārstāve Inta Jakobija sarunā ar portālu "Delfi" atklāj, ka dienests veic augu aizsardzības līdzekļu lietotāju kontroli un šogad nav konstatēti pārkāpumi ābeļu audzēšanas saimniecībās, taču speciāliste arī uzsver, ka veiskmīga ābolu audzēšana nav iespējama bez dažu kaitēkļu apkarošanas, pret kuriem jācīnās, izmantojot pesticīdus.

Pareizi lietojot, pesticīdi ābola ēdājam nekaitē

"Ābolu tinēja kāpuri, iegraužoties ābolos, sabojā tos un augļi priekšlaicīgi nobirst. Šis ir kaitēklis, bez kura ķīmiskas ierobežošanas (ar insekticīdiem) vairumā gadījumu augļaudzētāji nevar iegūt kvalitatīvu ražu.

Arī ābeļu ziedu smecernieks ir bieži sastopams un masveidā savairojoties var sabojāt lielu daļu no ābeļu ziedpumpuriem, kā rezultātā pumpuri nobirst un līdz ar to samazinās ābolu raža. Tādēļ, lai nezaudētu ražu, bieži vien ir nepieciešama šī kaitēkļa ierobežošana, it īpaši gados, kad novērojama vāja ābeļu ziedēšana," norāda Jakobija.

Viņa tāpat piebilst, ka, lietojot Latvijā reģistrētus augu aizsardzības līdzekļus lietojumā norādītajam kultūraugam un kaitīgajam organismam (šajā gadījumā kaitēklim vai slimībai) un ievērojot konkrētā līdzekļa marķējuma tekstā norādītās prasības, kaitējums videi un produkcijas patērētājam netiek nodarīts.