Saskaņā ar tiesību normām par sociālajām garantijām AS «Reverta» ir pienākums bijušajiem «Parex bankas» īpašniekiem maksāt 200 latus mēnesī kā minimālo algu par to, ka viņu aktīvi ir iesaldēti, intervijā žurnālam «Kapitāls» stāsta «Revertas» valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.
«Tā nav liela maksa, bet daudziem Latvijas iedzīvotājiem tie izrādītos vērā ņemami ikmēneša ienākumi. Nav arī īpaši godīgi, ka cilvēki, kas dzīvo zināmā komfortā, saskaņā ar likumu no mums saņem 200 latus,» saka Gviljams. Viņa ieskatā, šī likuma norma ir «diezgan neparasta».
«Revertas» valdes priekšsēdētājs skaidro, ka līdzīgas normas iestrādātas arī citu valstu likumdošanā. Bankrota gadījumā bijušajiem īpašniekiem no kaut kā jādzīvo. Taču šajā gadījumā tas nav bankrots. Līdzekļi ir iesaldēti, lai novērstu to izmantošanu, un saskaņā ar Latvijas likumiem cilvēkam ir jāizmaksā minimālā alga.
«Iespējams, tas bija tāpēc, ka sākumā mēs pastāvējām kā banka, bet tagad vairs neesam,» saka Gviljams.
Jau ziņots, ka 2008.gada rudenī valsts pārņēma finanšu grūtībās nonākušo «Parex banku». 2010.gada vasarā notika «Parex bankas» labo aktīvu pāreja uz jaundibināto banku «Citadele», bet problemātiskie aktīvi palika «Parex bankā». 2012.gada pavasarī «Parex banka» tika pārdēvēta par «Revertu», jo «Parex banka» atteicās no kredītiestādes licences un kļuva par problemātisko aktīvu pārvaldītāju.
Valsts, nacionalizējot «Parex banku», vienojās ar tās akcionāriem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, ka viņi pārņemtās bankas subordinētajā kapitālā ieguldīs 36 miljonus latu, bet valsts par to maksās procentus.
Runājot par šo procentu izmaksu, Gviljams atzīst, ka saskaņā ar likumu jāpilda saistības pret cilvēkiem, kam pieder zināma formāla biznesa daļa. «Šie aktīvi ir iesaldēti, bet mēs esam spiesti maksāt procentus par šiem depozītiem. Protams, būtu labāk, ja mēs nebūtu spiesti to darīt, taču tad jāmaina likums, kas līdz šim nav noticis. Mēs joprojām laiku pa laikam atgādinām, ka lietas labā kaut kas jādara,» norāda Gviljams.
Viņš sagaida, ka «Reverta» uzvarēs tiesas procesā, kas ierosināts pret Karginu un Krasovicki, un ka «Reverta» atgūs naudu, ko varēs novirzīt valsts budžetam kā daļu no realizētajiem līdzekļiem, kas jāatmaksā par valsts aizdevumu.
