Šogad izvēloties gada arheoloģijas pieminekli, pievēršam uzmanību šķietami zudušām vērtībām, ko izdevies atrast, iesaistot plašāko sabiedrību un izmantojot LIDAR jeb aerolāzerskennēšanas iespējas. Šī gada piemineklis ir otrreiz atklātais Atašienes pilskalns, informē Alise Gunnarssone, Latvijas Arheologu biedrība Sekretāres vietniece.
Atašienes pilskalnu 1925. gada vasarā atklāja Ernesta Brastiņa vadītā pilskalnu apzināšanas ekspedīcija. Pilskalns 1930.-1950. gados vairākkārt apsekots. Taču E. Šnore 1979. un 1980. g. apsekojot pilskalnu konstatēja, ka to ir noracis grants ieguves karjers un savā ziņojumā rakstīja: “Uz šodienu pilskalns var skaitīties iznīcināts.” Pamatojoties uz šīm ziņām un citām apsekošanām, pilskalns tika uzskatīts par zudušu.
Paveroties LIDAR iespējām, žurnālists Jānis Rancāns pie Atašienes Pilskalna karjera negaidīti un necerēti, datora ekrānā ieraudzīja reljefa pārveidojumu, kas atgādināja pilskalnu. Šī vieta tika atrasta un apsekota. Šaubu nebija - tas bija it kā grantī noraktais un par zudušo uzskatītais Atašienes pilskalns, kas saglabājies gandrīz tāds pats, kā to attēlo E. Brastiņa 1925.gada uzmērījums un apraksts. Grants karjers bija apstājies nepilnus 100 m attālumā no pilskalna.
Var labi saprast, kā bija gadījies, ka Atašienes pilskalns tika uzskatīts par iznīcinātu. E. Brastiņš savā grāmatā publicētajā Atašienes pilskalna novietojuma kartē, pilskalna atrašanās vietu bija norādījis ap pusotru kilometru uz ziemeļiem no patiesās pilskalna atrašanās vietas - Padomju grants karjera teritorijā.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir jau uzsākusi pieminekļa statusa atjaunošanas procedūru. Latvijā tas ir pirmais gadījums, kad par iznīcinātu uzskatīts pilskalns ir saglabājies, tāpēc Latvijas Arheologu biedrība to ir pasludinājusi par Gada pieminekli un iesaistās tā atgriešanai sabiedrības apziņā. Krustpils novads, Atašienes pagasts un zemes īpašnieks, uz kura atrodas pilskalns, atbalsta tā izpēti, revitalizāciju un atgriešanu aizsargājamo pieminekļu sarakstā.
