86
K A D E T S 2 0 1 6
P E R A S P E R A A D A S T R A
Talejas sprostpozīcijā 4 stundu nakts kaujā tankisti tomēr izlaužas un ar rīta gaismu
sasniedz Kāla ezeru. Brigādei nekādu sakaru nav, strēlnieku vienības ir nožēlojami atpaliku-
šas, un tanku bataljona komandieris sāk riskantu reidu vācu aizmugurē virzienā uz Ērgļiem.
Situācija joprojām ir sarežģīta abās frontes pusēs. Vāciešiem trūkst prettanku spēku,
bet triecienarmijas strēlnieku divīzijas ir nožēlojami atpalikušas.
Padomju tanku korpusa vadība vispār nezina, kur atrodas naktī pazudusī tanku bri-
gāde. Tikai ap pusdienu noskaidrojas, ka tā ir Ērgļos; šim faktam sākumā nemaz netic,
bet pēc tam sāk drudžaini rīkoties. Uz Ērgļiem pagriež visus korpusa spēkus, bet 3. trie-
cienarmijas komandieris pavēl no katra pakļautā strēlnieku korpusa ar automašīnām
pārsviest uz Ērgļiem pa vienam strēlnieku bataljonam. Taču tikai dienas beigās viens
nepilns bataljons sasniedz Stirnu ezeru, bet otrs – Tolkas muižu.
Tomēr galvenie notikumi tajā laikā risinās Ērgļu rajonā. 5. tanku korpusa 24. tanku
brigāde (tbr) tika pagriezta uz ziemeļiem pa Cēsu ceļu Katriņas virzienā, kur pēc 4 km
sadūrās ar vācu sedzējvienībām; 70. tbr izbrauca pa Rīgas šoseju līdz Zeltiņiem (7 km
no Ērgļiem) un tika pagriezta uz Mazozolu muižu, kur kopā ar tanku korpusa prettanku
divizionu jau 20. augustā to iznīcināja vācu 912. triecienlielgabalu diviziona rota; 41. tbr
sedza Rīgas šoseju pie Rausēniem. Šīs brigādes rajonā otrā dienā pienāca dažas 3.
Triecienarmijas 21. un 28. strēlnieku divīziju priekšvienības, kuras bez artilērijas atbalsta
nespēja tankistiem palīdzēt (sk. kartoshēmu pielikumā).
Vācu labi organizētā pretuzbrukumā 5. tanku korpuss praktiski tika iznīcināts (zaudēti
280 kritušie, 858 ievainoti, sadega 93 tanki un pašgājēji). Pēc vācu avotiem padomju
puse zaudēja 108 kaujas mašīnas, kaut arī faktiski šajā epizodē tanku kaujas nenotika...
Šajā operācijā piedalījās arī vācu pavēlniecības caur Berlīni izsauktā vācu aviācijas
tanku iznīcinātāju eskadriļa. Pulkvežleitnanta H. Rudeļa komandētā eskadriļa bāzējas
Blomes lidlaukā, un operācijas gaitā Rudelis pie Ērgļiem personīgi iznīcināja savu
320. pretinieka tanku (viņš kopskaitā iznīcinājis 519 pretinieku bruņumašīnas un par to
kā vienīgais virsnieks apbalvots ar zelta ozollapām pie Bruņinieka krusta). Bez tam cīņā
pret tankiem tiek pielietota visu kalibru prettanku artilērija un rokas prettanku reaktīvie
šāviņi
Panzerfaust
, latviešu saukti par tanku dūrēm.
Informācijas avots – 5. tanku korpusa vēsture, vācu asa H. Rudeļa dienasgrāmata
un korpusa komsorga V. Kirsanova atmiņas, kuras publicēja avīze Stars žurnālista Jāņa
Pļaviņa tulkojumā, bet daudzo iznīcināto tanku vraku fotouzņēmumi bija publicēti laikrakstā
Tēvija
1944. gada 29. augustā.
Tanku kauja Ogres – Liepkalnes virzienā dienvidos no Ērgļiem
1944. gada oktobra sākumā 5. tanku korpuss faktiski tika formēts no jauna
−
4 km
dienvidos no Kāla ezera Šļakānu apkartnē. Tajā bija ieinteresēta padomju armijas grupa
(komandieris ģenerālis Jerjomenko), jo nebija atcelta Rīgas šturmēšana.
Abas pretinieku puses bija daudz mācījušās no pamācošā padomju bruņu spēku
iebrukuma frontes pārrāvumā 19.–23. augustā pie Ērgļiem. Kara vēsturē tas ir jau iegājis
kā tanku iebrukums Madonas telpā (vācu formulējums).
Savukārt, lai sevi pasargātu no atkārtota padomju tanku iebrukuma, vācu armiju gru-
pa
Nord
(Ziemeļi) no savas rezerves pa dzelzceļu Ērgļu virzienā uz Taurupi pārsviež savu
14. tanku divīziju un 502. atsevišķo smago tanku bataljonu, kuri bruņoti ar tankiem Pz.5
(Pantera) un Pz.6 (Tīģeri). Padomju Baltijas stratēģisko uzbrukumoperāciju tiek plānots veikt
vienlaicīgi 14. septembrī virzienos Tartu – Tallina un Rīga – caur Ērgļiem un no Baldones.
Vāciešiem katastrofāli trūkst spēku tik plašai frontes segšanai. Vācu grupējuma
Nord
komandpunktā to ir paredzējuši, ieplānojot atiešanas operāciju ar segvārdu „Aster”,
atstājot Igauniju un Ziemeļlatviju, un nepieļaujot frontes sašķelšanu. Trūkst tikai Hitlera
